Mūsu mazajam Augustam tikko nosvinējām pirmo dzimšanas dienu. Jau pirmo! Zinu, ka visi vecāki tā saka un zinu, ka visiem droši vien kaitina šis izteiciens, bet man vienalga – laiks tik nenormāli ātri skrien! Es ļoti spilgti atceros to 4. novembra nakti, kad viņš bija nolēmis nākt iepazīties ar mums. Bija ļoti skaisti sasnidzis pirmais sniegs, es stāvēju pie loga, skaļi elpoju un vēroju tik mierīgo nakti Baznīcas ielā. Lai arī cik grūta man bija šī nakts, esmu atmiņā paturējusi tikai to siltāko un mīļāko. Patinam gadu uz priekšu un mēs jau svinam viņa pirmo dzīves gadu ar mīļajiem draugiem, radiem, dinozauriem un pārāk daudz ēdiena (es patiešām neprotu aprēķināt ēdiena daudzumu). Svinību galdā cēlām arī Augusta pirmo īsto našķi – banānmaizi. Tā garšoja ne tikai jubilāram, jo maizīte ir ļoti sulīga, mīksta un īpaši labi garšoja, apsmērēta ar zemesriekstu sviestu, ievārījumu vai sāļo karameli.
Recepti šim izcilajam kārumam aizņēmos no savas draudzenes Māras, kura to regulāri cep savai meitiņai. Un izskatās, ka šis būs arī regulārs našķis mūsu mājās.